Ilzes – Ezera (Ilgas) muiža

Pirmo reizi Ilzes – Ezera muiža pieminēta 1703.gadā, no 1893.gada tā piederēja F. fon Vāgneram. 1832.gadā Vāgneru ģimene nopirka zemi pie skaistā Ilzes ezera un sākās kungu mājas celtniecība neogotiskā stilā. Līdz mūsdienām māja saglabājusies tikai daļēji.
Mazo Ilzes ezeru, kura krastā atrodas māja, ar Lielo Ilzes ezeru savieno kanāls.
V. Vanags 1993.gada atmiņās stāsta, ka pēc I Pasaules kara mazbērni gribēja atgūt vectēva mantu un zemi, bet, tā kā Vāgneri atbalstīja Bermonta armiju, tad nekas netika atdots. Vāgneriem XX gadsimta sākumā bija ap 500 ha zemes, tai skaitā mežs un abi ezeri.
Netālu no Ilzes – Ezera (Ilgas) muižas atradās Vāgneru ģimenes kapi. Šodien tie ir izpostīti.
Ēkas viens gals līdz rekonstrukcijai bija pilnīgi sagruvis, nepārbūvēts un neskarts ir tikai tās skaistais neogotiskais lievenis ar trim smailloka arkām, dzeguļiem un pinakliem. Lieveņa abās pusēs ir arī dekoratīvi elementi – „aklās” smailloka arkas.Lieveņa būvniecībā vairāk izmantotas Ziemeļu renesanses tendences, kad „ārēji būvformas tiecas uz gotiku, taču interjerā dominē smagnējas proporcijas”. Pazemās kolonnas novietotas uz augstas bāzes, arī kapiteļi ir diezgan masīvi.
Kungu mājas tuvumā atrodas arī kūts un citas saimniecības ēkas.
Kara gados, un vēlāk attieksme pret šīm ēkām un to apkārtni nav bijusi saudzīga.
Šodien Ilgas muiža ir privātīpašums. Notiek tās atjaunošanas darbi. Tiek veikta fasādes rekonstrukcija, piebūvēts vēl viens stāvs ar skatu torni. Ir uzcelta divstāvu piebūve.
Ne pārāk glaimojošs fakts ir tas, ka piebūve tiek celta no cita materiāla, no mūsdienu ķieģeļiem. No arhitektoniska viedokļa ēkai kopumā raksturīgs gadsimtu mijā populārais t.s. bezstils. Restaurētajā ēkas daļā tiek izmantotas divu veidu logailas – pusloka arku un taisnstūrainas –, viens no spārniem tiek dekorēts ar dzeguļiem.
Atmiņas par savu dzīvi un notikumiem Ilzes-Ezera muižā uzrakstījusi pēdējā īpašnieka meita Zigrīda Rīsa, dzimusi fon Vāgnere. Ilzē viņa pavadījusi savu bērnību. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Vāgneru ģimene devusies trimdā uz Tērbatu, kur pavadījusi trīs gadus. 1918.gadā tā atgriezusies Ilzē, kur no pils, ļaužu un saimniecības ēkām bija palikušās drupas, mežs aizaudzis krūmiem.
Ilgā ir arī interesants viadukts, kas šķērso kanālu starp abiem Ilgas ezeriem. Tam pamatā ir pusloka arkāde, celtniecībā izmantoti vietējie laukakmeņi, gan šķeltie, gan neapstrādātie. Viadukts arī ir būvēts Vāgneru laikā.
Mājas tuvumā 1955.gadā tika uzbūvēts ūdens tornis, kas ar ūdeni apgādāja fermu un tuvākās mājas. Būvdarbi tika veikti uz muižas celtņu pamatiem.