Medumu vidusskola

1921.gada Agrārreformas rezultātā Medņu muižas tika sadalīta. Pagasta īpašumā nonāca „Saules 22F ar 13,30ha un Medumu skolas namu”. Zemes plāna izvilkums (protokols Nr. 203. p.10) izsniegts Kurcumu pagasta valdei 16.05.1934. Nr. 4068.
Medumu skola uzsāka darbību 1921./22.m.g. kā Medemas 4.-klasīgā pamatskola. Mācības notika atsevišķās mājās, kuras piederēja Možeikiem, Ģeriņiem, Kuzņecoviem un Gabrāniem, kā arī „Sodišķos”. Pirmais Medemas valsts pamatskolas pārzinis bija Jāzeps Ašaks. Līdzekļus skolas uzturēšanai deva valsts un pašvaldība.
Bez Medumu skolas Kurcuma pagastā bija Ziedoņa skola (skolas pārzinis Ķīķis), Kurcuma skola (skolas pārzinis Akmentiņš) un Lejas skola (skolas pārzinis Kļavinskis). XX gs. trīsdesmito gadu vidū Kurcuma pagastā darbojās 4 skolas, no tām 3 pašvaldības 1.pakāpes un viena valsts 6-klasīgā pamatskola. Kopā pagastā strādāja 13 skolotāji un mācījās 331 skolnieks.
Medemas pamatskolā līdz tās reorganizācijai par 6-klasīgo Valsts pamatskolu strādāja 3 skolotāji.
Trīsdesmitajos gados Medumi tika iekļauti Lauceses pagastā.
1935.gadā no Rīgas ieradās Zaļakmentiņš, celtniecības pārvaldnieks, un sāka pieņemt strādniekus skolas celšanai. Celtniecībā strādāja brigāde no 10 cilvēkiem. Vēlāk atbrauca speciālisti un sāka likt pamatus un celt no ķieģeļiem sienas. Akmeņus meklēja uz vietas (no Medņu muižas drupām), bet ķieģeļus pārzinis atveda no Kalkūnes ķieģeļfabrikas.
Medumu skola no 1936.gada darbojās kā Valsts 6-klasīgā pamatskola. Skolas nosaukums bija Medumes valsts pamatskola, ēka uzcelta ar ģenerāla A.Auzāna palīdzību 1937.gadā. No 1937.gada skola darbojās uzceltajā ēkā, kur atradās arī internāts un skolotāju dzīvokļi, kā arī skolas pārziņa dzīvoklis. Līdz 1940.gadam skolas pārzinis bija Jāzeps Ašaks.
1938.gadā skolā strādāja 8 pedagogi, mācījās 253 skolnieki. Mācību plāns bija tipisks, to noteica Izglītības Ministrija. Beidzot 6.klasi, sekmes tika vērtētas ticības mācībā, latviešu valodā, vācu valodā, matemātikā, vēsturē, ģeogrāfijā, dabas mācībā, lauksaimniecībā un praktiskos darbos, mājsaimniecībā, rokdarbos, zīmēšanā, glītrakstīšanā, dziedāšanā, vingrošanā un militārā mācībā (zēniem).
Kurcuma pagastā darbojās arī Kurcuma mazpulks (vadītāja skolotāja Jevgēnija Kļaviņa), Kurcuma – Lejas mazpulks (vadītājs skolas pārzinis Kļavinskis) un Laucesa pagasta Meduma mazpulks (vadītāja skolotāja Helēna Celmiņa). Mazpulkus pagasta pašvaldība atbalstīja ar 120 Ls gadā.
1940.gadā pēc padomju varas nodibināšanas skolā tika ieviests padomju izglītības modelis. Skolas vadība tika nomainīta, par skolas pārzini iecēla Krūmiņu (vārds nav zināms). Vācu okupācijas laikā par skolas pārzini atkal strādāja Jāzeps Ašaks. 1944.gadā viņš tika arestēts un izsūtīts uz Altaja novadu, kur arī nomira.
1943./44. m.g. skolas telpās darbojās hospitālis, mācījās skolēni 5 nodaļās, strādā 4 skolotāji.
1944./45. m.g. skola tika reorganizēta par 7-gadīgo skolu ar krievu mācībvalodu, jo latvieši represiju rezultātā palika mazākumā (pēc skolas arhīva materiāliem latviešu īpatsvars bija 10% no visiem pagasta iedzīvotājiem), par direktoru tika iecelts Savelijs Stepanovs. Skolā (atbilstoši padomju ideoloģijai) tika sakārtota skolas bibliotēka (vadītāja V. Stepanova), bijušie skolotāji atlaisti. 1945.gadā par direktoru Medumu 7-gadīgajā skolā tika iecelts Konstantīns Timošins, 1949.gadā – Ivans Suļimovs, 1955.gadā – Dmitrijs Sivačovs.
Līdz 1953.gadam skola atradās Ilūkstes apriņķī, vēlāk darbojās kā Grīvas rajona Medumu 7-gadīgā skola. No 1963.gada skola atradās Daugavpils rajona Tautas izglītības nodaļas pakļautībā un tika reorganizēta par 8-gadīgo skolu, bet no 1964.gada par Medumu vidusskolu.
1968.gadā tika uzcelta skolas piebūve.
No 1968. līdz 1980.gadam par skolas direktoru strādāja Fadejs Ignatjevs, no 1980.gada – Jānis Stikāns.
Ar 1992.gada 1.septembri skola pakāpeniski tika reorganizēta par skolu ar latviešu mācību valodu nacionālajām minoritātēm. 1991.gada 2.janvārī Medumu vidusskola tika nodota Medumu pagastam un uzņemta Medumu pagasta bilancē. 1997./98.m.g. vidusskolas absolventi beidza skolu kā latviešu mācībvalodas vidusskolu pēc krievu mācībvalodas pamatskolas.
2000./2001.m.g. latviešu mācībvalodas pamatskolu beidza devītās klases absolventi, no 2003./04.m.g. skola bija latviešu mācībvalodas skola.
Skolas vecākā daļa veidota kā kvadrāts tuvu četrstūri. Tā ir divstāvu ēka ar rizalītiem, cokolstāvu, mansardiem un augstu četrslīpju jumtu. Pie centrālā rizalīta piebūvēts lievenis. Cokolstāvs būvēts no rupji kaltiem un slīpētiem laukakmeņiem, logailas akcentētas ar sarkano ķieģeļu horizontālo un vertikālo mūrējumu, cokolsstāvu no pirmā stāva arī atdala vertikāls sarkanu ķieģeļu mūrējums. Simetriskumu fasādei piešķir sānu rizalīti, kā arī simetriski izvietoti mansardi, kurus vainago trīsstūrveida frontoni.
Īpatnēja ir uz parku vērstā fasāde ar sešlogu mansardu, ko arī vainago trīsstūrveida frontons, un lieveni. Tā portiks balstās uz diviem pīlāriem, ir kāpnes, kā arī mazs rotondveidīgs skatu laukums.
1968.gadā uzceltā piebūve ir mūrēta ķieģeļu trīsstāvu ēka, kas nemaz neatšķīrās no skolu standartprojektiem padomju laikā. Šī ēkas daļa arhitektoniski neiederējās skolas būvē.
2006.gadā tika veikts skolas ēkas ārējais remonts, un, pateicoties tam, arī piebūve ieguva pašreizējo izskatu.