Par pagastu

Med_Konturs

medvairĢeogrāfiskais stāvoklis

Medumu pagasts atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavpils novada dienvidu daļā un robežojas ar Ilūkstes novadu, Sventes, Kalkūnes, Lauceses un Demenes pagastiem, kā arī ar Lietuvu.

Attālums no Medumiem līdz Daugavpilij ir 17 km, līdz Rīgai apmēram 250 km.

Medumu pagasts ietilpst Augšzemes īpaši aizsargājamo ainavu apvidū.

Pagasta teritorijai raksturīgs izteiksmīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-171 m vjl.

Augstākie pauguri: Medumu kalns (170 m vjl.), Samaņkas kalns (173,8 m vjl.), Šķirsteņu kalns (162,6 m vjl.), Ziediņu kalns (169,7 m vjl.).

Pagastam ir raksturīgs marģināls, glaciomorfostrukturālais reljefs ar daudziem ezeriem.

Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums

Medumu pagasta zemes kopējā platība ir 11659 ha, no kuriem 4899 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 4403,91 ha aizņem meži un 687,4 ha ūdens (ezeri).

Medumu pagasta reljefs ir vidēji paugurains, raksturīgi platveidīgi pauguri, starp kalniem izvietoti dažādi mērenu pauguru veidojumi.

Medumu pagasts atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā.

Šeit valda mēreni kontinentāls klimats.

Ziema ir noturīga, vidējais sniega segas biezums ir 25 – 30 cm. Sniega sega saglabājas līdz pat 120 dienām gadā.

Aukstākie mēneši ir janvāris un februāris, kad gaisa vidējā temperatūra svārstās no 7 līdz 7,5 grādiem pēc Celsija skalas.

Vasarā ir samērā silts, jūlijā vidējā gaisa temperatūra ir 17,2 grādi pēc Celsija skalas, maksimālā +36 grādi pēc Celsija skalas.

Bezsala periods ilgst aptuveni 135 – 140 dienas.

Vidējais nokrišņu daudzums ir 600 – 650 mm gadā, bez tam lielākā daļa nokrišņu (70%) ir siltajā gadalaikā, it īpaši jūlijā un augustā.

Gaisa vidējā temperatūra ir +4,5 grādi pēc Celsija skalas.

Pagasta teritorija ir bagāta ar lieliem ūdens resursiem. Pagasta teritorijā atrodas 22 ezeri, kuru kopējā platība ir 687 ha.

Vislielākie ir Medumu ezers, Ilgas ezers, Sventes ezers, Šķirsteņu ezers utt. Pagasta teritorijā tek upe Laucese un tās pieteka Pakrāce, kura ietek Daugavā.

Vienīgie pagasta dabas resursi ir dzeramais ūdens, grants un māls.

Iedzīvotāji

2006.gadā Medumu pagasta teritorijā dzīvoja 1244 iedzīvotāji.

Vidējais iedzīvotāju blīvums bija ap 9 cilvēkiem uz 1 kvadrātmetru.

Salīdzinot šo rādītāju ar visas valsts datiem, šis skaitlis ir tuvs vidējam iedzīvotāju blīvumam lauku rajonos 9 – 12 cilvēki uz kvadrātmetru.

Lielākā daļa Medumu pagasta iedzīvotāju dzīvoja Medumos (55%), pārējie dzīvoja viensētās.

No visiem iedzīvotājiem vecuma grupā no 0 līdz 6 gadu vecumam bija 63 cilvēki, t.sk. 27 vīrieši un 36 sievietes, no 7 – 18 gadu vecumam 197 cilvēki, t. sk. 106 vīrieši un 91 sieviete. Kā arī 287 pensionāri. Pārējie iedzīvotāji piederēja pie darbspējas vecuma grupas.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Medumu pagastā bija negatīvs.

Laika periodā no 1994. gada līdz 2006.gadam mirstība pārsniedza dzimstību par 2,5 reizēm. Minētajā laika periodā piedzima 105 un nomira 270 cilvēki.

Migrācijai arī ir sava loma iedzīvotāju skaita samazinājumā, jo daļa no Medumu pagasta iedzīvotājiem, pārsvarā darbspējas vecumā, brauc projām no laukiem uz pilsētām Latvijā (uz Daugavpili, Rīgu un citām pilsētām), gan uz ārzemēm.

73% no visiem Medumu pagasta iedzīvotājiem ir pilsoņi.

Medumu pagasta lielākā iedzīvotāju daļa pieder pie krievu tautības 41,9%, 25,2% ir poļi, 16,3% latvieši, 5,8% lietuvieši, 7,9% baltkrievi un 2,9% pieder pie citām tautībām.

Vēsturiskais apraksts

Medumi (Medden) – pirmo reizi kā apdzīvota vieta vēsturiskajos avotos minēta XVIII gadsimta sākumā, bet muižu sarakstos jau XVII gadsimta sākumā, kad Medumu muiža piederēja Rēbinderu dzimtai.

Runājot par vietas nosaukuma izcelšanos, pastāv divi varianti – vārds “Medumi” izcēlās no vārda “medus” vai arī lietuviskā vārda ” Medeine”, kas tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmē “meža māte”.

Medumu novads XIII gadsimta sākumā bija sēļu apdzīvota teritorija.

1208.gadā bīskaps Alberts ar krusta karotājiem ieņēma Sēlpili, un praktiski no XIII gadsimta Sēlija bija Livonijas ordeņa īpašums, ko apstiprina arī, tā dēvētais, Lietuvas lielkņaza Mindauga 1255.gada dāvinājuma raksts Livonijas ordenim, kur starp citiem Sēlijas novadiem ir pieminēta arī Medene.

XIII – XIV gadsimtos tagadējo Medumu teritoriju bieži vien šķērsoja sirotāji: gan lietuvieši, gan Livonijas ordeņa karotāji. XV – XVI gadsimtos tagadējā Medumu teritorijā veidojās muižas.

Ievērojamākās no tām bija: Medumu – Šēderes muiža, ar piederošo īpašumu 20 arkliem zemes, Ilzes – Ezera muiža, ar 10 arkliem zemes, Kurcuma – Lauķesas (Lietuvā) muiža, ar 40 arkliem zemes, Lauķesa piederēja Henningu dzimtai, bet Ilze – Rautenbergu dzimtai.

1567.gadā pēc Kurzemes heroga rīkojuma tika dibināta Ēģiptes baznīca, kura tika iesvētīta 1570.gadā.

Pirmais mācītājs Ēģiptes draudzē bija Georgs Vassenbergs, nedaudz vēlāk par mācītāju strādāja arī Hristians Fīrekers (1584-1604). Pie Ēģiptes baznīcas bija arī kapsēta, kur tika apglabāti vietējie muižnieki un mācītāji. Sēliju un Medumus skāra lielās mēra epidēmijas, gan XIV gadsimtā, gan XVIII gadsimtā. Medumu teritorijai pāri gāja karotāji, īpaši poļu – zviedru kara laikā un Ziemeļu kara laikā. Tā kā Kurzemes hercogists bija Polijas vasalis, tad XVII gadsimtā novadā sāka izplatīties katoļticība, XVIII gadsimtā sāka parādīties arī vecticībnieki.

XX gadsimta sākumā Medumu pagasta teritorijā atradās Girvinišķu, Ilzes, Krivinišķu, Kumpinišku, Kurcuma, Juneļu, Medumu muižas un Ēģiptes mācītājmuiža. Ar Medumu novadu saistīts nostāsts par Vācijas kanclera Bismarka ciemošanos Medumos, kur muižas īpašnieki XIX gadsimtā bija fon Etingeni. XX gadsimta sākumā Medumi bija Sanktpēterburgas un Maskavas augstāko aprindu atpūtas vieta, te ciemojās arī pazīstamais rakstnieks K.Čukovskis. XIX gs. beigās Medumu muižas teritorijā Sanktpēterburgas botāniskā dārza pārzinis Lackis ierīkoja parku ar retām koku sugām.

XIX gs. vidū tika pilnīgi uzbūvēts ceļš Sanktpēterburga – Varšava ar pasta stacijām un telegrāfu. Tuvākā pasta stacija bija Ēģiptē. 1862.gadā tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Daugavpils – Viļņa. Ar Ēģipti ir saistīta Raiņa bērnība, tur viņu gatavoja skolai mācītājs Svensons. I Pasaules kara laikā Medumi kā apdzīvota vieta tika iznīcināta. Frontes līnija no 1915.gada rudens šķērsoja Medumus, ko aizstāvēja Krievijas armija.

Zaudējumi bija ap 30 tūkstoši kritušo un ievainoto, jo Medumi piesedza Daugavpils virzienu. 2000.gadā Medumos tika uzstādīts piemiņas krusts, veltīts kritušajiem Krievijas armijas karavīriem. XX gs. trīsdesmitajos gados Medumos dzīvoja Latvijas armijas ģenerālis A. Auzāns, kurš aktīvi piedalījās novada sabiedriskajā dzīvē, II pasaules kara laikā atteicās sadarboties ar okupācijas varām un 1944.gadā emigrēja. Miris un apglabāts Anglijā. Medumos ir dzimusi olimpiskā čempione basketbolā U.Semjonova, kura tagad dzīvo Rīgā. 1921/22.mācību gadā Medumos tika izveidota pamatskola, kurai skolas ēka uzcelta 1937.gadā. Līdz tamm bērni izglītību ieguva Ēģiptes mācītājmuižā, kur bērnus apmācīja ķesteris un Kščevā bija organizēta bērnu apmācīšana krievu valodā. Medumu pamatskolas pirmais pārzinis bija Jāzeps Ašaks, dzimis 1883.gada 22.janvārī, Gārsenē, 1944.gadā arestēts un deportēts uz Altaja novadu, kur arī miris.

Medumu pagasta ievērojamākās vietas ir:

  • Ēģipte;
  • Medumu parks ar skolas muzeju;
  • I Pasaules kara pozīcijas;
  • Medumu ezeraine,
  • dabas ainavas;
  • Ilzes (Vāgneru) muiža;
  • Andreja Auzāna mājas;
  • Medumu ciemata centrs;
  • Vasarišķu baznīca;
  • Vecticībnieku lūgšanas nams.
Laimes zeme
(Jevgeņijs Klimanovičs)
Ir pasaulē kaut kur tā vieta,
Kur latvju vārds joprojām dzīvs,
Kur daba vēl joprojām svēta,
Kur tautas gars joprojam sīvs.
Tai zemē arī medus daudz,-
Te čaklo bišu veikumi.
Tāpēc jau ar šo zemi sauc
Tik daiļi – Medumi.